Saules paneļu popularitāte Latvijā

Latvijā šobrīd ir aptuveni 18 tūkstoši mājsaimniecību, kas jau izmanto saules paneļus, ražojot "zaļo" enerģiju savam nekustamajam īpašumam. Interese par saules paneļu uzstādīšanu ir pieaugusi kopš 2022. gada pavasara, kad Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja strauju elektroenerģijas cenu kāpumu.

Klimata un enerģētikas ministrija piedāvā valsts atbalstu saules paneļu uzstādīšanai līdz pat 4000 EUR, kas vēl vaorāk stimulē iedzīvotāju vēlmi kļūt par zaļās enerģijas ražotājiem arī savā nekustamajā īpašumā. Atbalsts ir pieejams līdz 2029.gada 31.decembrim, un tā kopējais atbalsta finansējums ir palielināts par 40 milj. EUR. 

Saules paneļu darbības ilgums: Kas notiek pēc to darbības beigām?

Lielākā daļa saules paneļu darbojas 20-30 gadus. Tas nozīmē, ka pirmās lielās saules paneļu instalācijas, kas tika uzstādītas pagājušā gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā, drīz sasniegs savas kalpošanas laika beigas. Šie paneļi pārvērtīsies atkritumos, radot ievērojamu slodzi atkritumu pārvaldības sistēmām.

Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam pasaulē varētu uzkrāties 78 miljoni tonnu saules paneļu atkritumu. Lielākā daļa no tiem satur vērtīgus un atkārtoti izmantojamus materiālus, piemēram, stiklu, alumīniju, sudrabu un silīciju. Taču šie paneļi satur arī toksiskus materiālus, piemēram, svinu un kadmiju, kas nepareizas pārstrādes gadījumā var nodarīt kaitējumu videi un cilvēka veselībai.

Izlietoto saules paneļu pareiza utilizācija ir svarīga, lai samazinātu vides piesārņojumu un veicinātu vērtīgu materiālu atkārtotu izmantošanu, tādējādi veidojot ilgtspējīgāku enerģijas ražošanu.

Saules paneļu utilizācija var notikt šādos veidos:

1. Pārstrāde – specializēti uzņēmumi veic saules paneļu pārstrādi, atdalot stiklu, metālus un citus materiālus.
2. Atgriešana ražotājam – daži ražotāji piedāvā iespēju atgriezt paneļus pārstrādei.
3. Elektronisko atkritumu pārstrāde – Latvijā ir pieejami īpaši centri, kur var nodot saules paneļus elektronisko atkritumu savākšanai un pārstrādei.

Kādas ir pārstrādes tehnoloģijas un risinājumi saules paneļu atkritumu pārvaldībā

Šobrīd pieejamās tehnoloģijas ļauj pārstrādāt apmēram 90% saules paneļu komponentu. Stiklu un alumīniju iespējams salīdzinoši viegli atkārtoti izmantot, taču sarežģītāks un izmaksu ziņā ietilpīgāks process ir ar augsto tehnoloģiju komponentiem, piemēram, silīcija šūnām un pusvadītāju materiāliem. Pētnieki visā pasaulē aktīvi strādā pie efektīvām un ekonomiskām šo materiālu pārstrādes metodēm.

Viens no risinājumiem ir mehāniskās pārstrādes tehnoloģijas, kas ļauj atdalīt dažādas paneļa sastāvdaļas. Ir arī ķīmiskās pārstrādes metodes, kas izmanto ķīmiskos šķīdumus, lai izšķīdinātu konkrētus materiālus un iegūtu tīrus komponentus. Šīs metodes palīdz atgūt vērtīgos materiālus, vienlaikus samazinot toksisko vielu izplatīšanās risku. Piemēram, Francijas uzņēmums Veolia ir izstrādājis automatizētu sistēmu, kas efektīvi demontē paneļus un atdala to sastāvdaļas. 

Jaunākie pētījumi arī apsver iespēju izmantot bioķīmijas metodes, kurās tiek iesaistīti mikroorganismi, lai noārdītu noteiktus komponentus un samazinātu ķīmisko procesu ietekmi uz vidi. Šīs metodes joprojām ir testēšanas stadijā, taču tās varētu būt nozīmīgs solis nākotnei. 

Normatīvo aktu ietekme un izaicinājumi saules paneļu pārstrādē

Eiropas Savienība ir spērusi soli uz priekšu, pieņemot stingrākus noteikumus attiecībā uz elektronisko atkritumu pārstrādi, tostarp saules paneļiem. Atbilstoši ES Direktīvai par atkritumu elektronisko un elektrisko aprīkojumu Waste from Electrical and Electronic Equipment (WEEE), ražotājiem ir pienākums nodrošināt, ka viņu produkti tiek pareizi pārstrādāti, kad tie kļūst par atkritumiem. Tas ir pozitīvs solis, taču nepieciešams nodrošināt, lai līdzīgas prasības tiktu ieviestas arī citur pasaulē.

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu, Latvijā saules paneļi tiek uzskatīti par elektriskām un elektroniskām iekārtām, kuras jāsavāc un jāpārstrādā 65% apmērā no tirgū novietotā apjoma konkrētajā gadā. Tas nozīmē, - piemēram, ja Latvijā šogad tiek uzstādīti 1000 tonnu saules paneļu, līdz gada beigām būs jāsavāc un jāpārstrādā 650 tonnas. Atšķirībā no tādām ierīcēm kā veļas mašīnas un plītis, kuras tiek regulāri mainītas, saules paneļi parasti ir paredzēti ilgstošai lietošanai – pat vairāk nekā 25 gadus. Tāpēc to nomaiņa un līdz ar to arī atkritumu rašanās notiek daudz retāk.
Nolietoto iekārtu savākšana maiņas gadījumā ir iespējama, tomēr arī šobrīd vecās elektrotehnikas vākšana ir liels izaicinājums, jo daudzi cilvēki veco tehnoloģiju nodod par samaksu kā metāllūžņus, un tas ne vienmēr tiek uzskaitīts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
ASV saules paneļu pārstrādes politika ir nepilnīga, un daudzos štatos tā joprojām nav pienācīgi regulēta. Savukārt Japānā un Dienvidkorejā tiek ieviestas iniciatīvas, kas veicina ražotāju atbildību un investīcijas pārstrādes tehnoloģijās.

Ilgtspējīgas inovācijas saules paneļu aprites ekonomikā

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir pāreja uz aprites ekonomiku, kur produkti tiek veidoti tā, lai tos varētu viegli pārstrādāt un atkārtoti izmantot. Ražotāji var izmantot moduļu dizainu, kas ļauj atdalīt un nomainīt atsevišķas paneļu daļas, tādējādi pagarinot to kalpošanas laiku un samazinot atkritumu daudzumu.

Atsevišķas kompānijas jau eksperimentē ar jauniem materiāliem, piemēram, organiskajiem saules paneļiem, kas ir videi draudzīgāki un vieglāk pārstrādājami.
Kā arī jau šobrīd tiek izstrādāti elastīgie saules paneļi, kas ir ne tikai viegli un ilgtspējīgi, bet arī izmantojami dažādās nozarēs, piemēram, transporta un būvniecības nozarēs. 

Aprites ekonomika balstās arī uz sadarbību starp industrijām. Piemēram, saules paneļu pārstrādes uzņēmumi var sadarboties ar elektronisko ierīču ražotājiem, lai optimizētu vērtīgo materiālu atkārtotu izmantošanu.

Patērētāju loma saules paneļu ilgtspējīgā pārstrādē

Arī patērētājiem ir svarīga loma saules paneļu atkritumu problēmas risināšanā. Izvēloties saules paneļus savam nekustamajam īpašumam, ir svarīgi pievērst uzmanību ražotāja atbildībai un piedāvātajām pārstrādes iespējām. Turklāt, kad paneļi sasniedz sava dzīves cikla beigas, patērētājiem jānodrošina, ka tie tiek nogādāti atbilstošās pārstrādes vietās, nevis nonāk atkritumu poligonos.

Patērētāji var aktīvi pieprasīt vairāk informācijas no ražotājiem par to, kā tiek pārstrādāti atkritumi un cik ilgtspējīgi ir viņu ražošanas procesi. Šāda pieeja ne vien veicina apzinātu tirgus attīstību, bet arī stimulē inovācijas ilgtspējas jomā.

Nākotnes perspektīva

Saules paneļu pārstrāde ir kritiski svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu enerģētiku. Lai gan šī joma vēl ir agrīnā attīstības stadijā, pieaugošā interese un inovācijas liecina par pozitīvām izmaiņām. Starptautiskā sadarbība, investīcijas pētniecībā un tehnoloģiju attīstība būs galvenie faktori, kas noteiks, cik veiksmīgi mēs spēsim risināt šo problēmu.

Arvien vairāk valstu, uzņēmumu un nekustamo īpašumu pārvaldītāji saprot, ka atbildīga atkritumu pārvaldība nav tikai ētisks pienākums, bet arī ekonomiska iespēja. Pārstrādes industrija var radīt jaunas darba vietas un veicināt inovācijas, vienlaikus palīdzot aizsargāt mūsu planētu.

Piemēram, Vācijā tiek izstrādāti saules paneļu pārstrādes centri, kas darbojas ar mērķi ne tikai samazināt atkritumus, bet arī veicināt vērtīgo resursu atgriešanu ekonomikā. Šāda pieeja var kalpot kā piemērs citām valstīm.

Kopumā saules paneļu atkritumu problēma ir izaicinājums, kuru mēs varam pārvarēt ar gudru plānošanu, tehnoloģijām un sabiedrības iesaisti. Mūsu rīcība šodien noteiks, kādu mantojumu atstāsim nākamajām paaudzēm.