Hipotekārais kredīts ir galvenais instruments, ar kura palīdzību Latvijas iedzīvotāji iegādājas mājokļus. Vairāk nekā 70% dzīvokļu un māju tiek pirkts ar bankas finansējumu. Tāpēc procentu likmju dinamika tieši ietekmē to, cik aktīvs ir tirgus un cik daudz cilvēku var atļauties sev jaunu mājokli.
2022.–2023. gadā piedzīvojām šoku – Euribor likmes no vēsturiski zemā līmeņa (0% vai pat negatīvas) strauji pieauga līdz 4–5%. Rezultāts: kredītņēmējiem ikmēneša maksājumi pieauga par simtiem eiro, un daudzi pircēji atlikta ieceres iegādāties mājokli. Tomēr 2024. gada otrajā pusē parādījās pirmās stabilizācijas pazīmes, un 2025. gadā redzams, ka likmes pakāpeniski samazinās.
Bet vai šī tendence ir stabila? Un kā tieši tā ietekmē pircēju uzvedību Latvijā?
Īpašuma iegāde vai īre bieži ir emocionāls process — mēs iemīlamies skaistā dzīvoklī vai mājā un gribam to pēc iespējas ātrāk. Tomēr steigā pieņemts lēmums var beigties ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Šeit ir biežākās kļūdas, kas no “pārsteidzīga lēmuma” var novest līdz “juridiskām problēmām”.
Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā tuvākajos gados piedzīvos būtiskas pārmaiņas.
Plānotās izmaiņas būvnormatīvos paredz, ka no 2027. gada visām jaunajām daudzstāvu mājām (ar vismaz pieciem stāviem) būs obligāti jāizbūvē bumbu patvertnes pagrabos.
Lai gan mērķis ir uzlabot civilās aizsardzības gatavību, šīs prasības būtiski ietekmēs būvniecības izmaksas un līdz ar to – arī dzīvokļu cenas.